Klasiskā ģitāra, atšķirībā no citiem klasiskajiem instrumentiem, joprojām ir izaugsmes stadijā. Instrumentam parādās gan jauni tehniski risinājumi uzbūvē, lai vēl vairāk uzlabotu skanējumu, gan aizvien tiek piedāvāti jauni spēles tehnikas risinājumi. Vistiešāk tas attiecināms uz skaņas iegūšanas paņēmieniem. Tradicionāli ģitārai ir sešas stīgas, taču pastāv arī ģitāras ar četrām, astoņām, desmit, divpadsmit stīgām. 

Pateicoties savai pieejamībai, izmēriem un universālai funkcionalitātei, ģitāra ir kļuvusi par vienu no izplatītākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē. Bez ģitāras nav iedomājama tādu populārās mūzikas žanru pastāvēšana kā estrādes mūzika, džezs, rokmūzikas stili, flamenko, tautas mūzika un visa profesionālā mūzikas izklaides industrija. Ģitāra arvien vairāk tiek izmantota akadēmiskajā mūzikā. Tā var būt gan spilgts solo, gan pavadījuma instruments. Daudzi populārās mūzikas pārstāvji, kuri spēlē ģitāru, kļuvuši par iedvesmas avotu plašām sabiedrības grupām, tā radot vēlmi līdzināties tiem. Tādēļ vēl lielāku popularītāti ģitāra ieguvusi mājas muzicēšanā.